Luciāns

by

Es pat nemanīju to cik tālu esmu ticis. ak Dievs, kurš gads! Esmu briesmonis ar riebekļa garu! Tagad es ēdu auksto gaļu, jeb tautā saukto, galertu – cūkas! Šausmīgi daudz domāju par saldējumu un mazgadīgajām, kas varētu būt man kā saldējums! Vasaras karstums bendē mani nost, jo es ienīstu sevi, katru rītu, kad atceros, ka iemigu ar trīs zeķēm mugurā!
Milzīga semeņu peļķe uz griestiem un tā turpina piepildīties,drīzi ies pāri un smelsies man mutē,protams, nav vēlmes aizrīties ar savu sēklu, bet kas zin, varbūt, tas ir sods par to, ka tik daudz aprunājam lietas, kas ir dabīgas un nav pretīgas! fui!
Es negribu sīpola gredzenu no cilvēka kurš teju, teju man neliksies simpātisks, jo nesaskatu vajadzību melot mammai par to, ka mani sakoda odi un naktī kasoties uzplēsu ādu un pieasiņoju sev gultu! NEGRIBU!
man baigi interesē,kas rītdien notiks! Aizmirsis esmu par brūno ķepaini Borisu un Igauni, un daudzām,citām lietām!
Neskatoties uz to visu es noskaidroju, ka Kurbads nezin vārdam “dirst” nozīmi, to viņš dēvē par cīņu ar resno odzi, jo viņa sūds vēl lokās pēc izdiršanas un tam ir 9 galvas, kas smird pēc kaut kā ne cilvēciska!

Birkas:

Atstāj atbildi

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s


Follow

Get every new post delivered to your Inbox.