Garāmgājēji.

by

Oblik productions

/2010/ 

– Tu satiksi mani Ziemā. Un nebaidies, ka man rokas būs mazliet nosalušas…

 Atkusni rada jau doma vien, kad ar pirkstiem Tevi zīmēju –

Uz vaigiem, uz auss, uz kakla, uz krūtīm, uz gurniem sev.

 –  Un tad sekos Pavasara plūdi, vēl iepriekš nepieredzēti spēcīgi.

 Es kusīšu Tevī.

Kopā iziesim no krastiem, ārpus taustāmām robežām, saplūstot kopā.

 Ziema aizplūst, neeksistē…

– Ķiršu koks uz vientuļas salas. Ziedi sniegā.

________________________________________________________

 *Un tas notika,

Vārdu pastaiga pār Tavām lūpām uz manām ausīm.

– Tu dari man to,ko pavasaris dara ar ķiršu kokiem.

  Es nezinu,nezinu,nezinu kā,kad un no kurienes,bet…

 

Es Tevi…Nu jā…Un varbūt pat ļoti.

Advertisements

Birkas:

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s


%d bloggers like this: