Autora Arhīvs

Sapņu tulks.

novembris 7, 2010

Director: Chris Milk / Music Gnarls Barkley/ USA/ 2008

_______________________________________________________
Tik sen nav bijis tā, ka raudāt gribās.Nav kauns un cukurs acīs.

Sapņi sāp.Jo nāc.Viens.Reizēm saujās prieks.

 Nespēju tulkot – kāpēc. Kaķēni sen kā dzelmē nosprāguši…

 Es domāju? Tu domā?Un tad tiekamies, Tur, citās paralēlēs?

 -Nezinu.

 Bet neslēpšu.Uznāk-

 Ir paisums un gribās, lai nav patiesības, ne melu, ne jautājumu, ne atbilžu,

Vien daudzpunktes un domuzīmes pirkstus ar tinti smērē.

Grūtākais uzredzēšanos, priecīgākais-sveiks.

Peldam vienā straumē.

 Neslēpšu.Gribās.

Lai rītdiena ir kā vakardiena toreiz, pirms četrām Ziemām un Maiju tajā.

 -Bija silti…

Un…man pietrūkst!

 

 

 

 

 

Garāmgājēji.

Oktobris 11, 2010

Oblik productions

/2010/ 

– Tu satiksi mani Ziemā. Un nebaidies, ka man rokas būs mazliet nosalušas…

 Atkusni rada jau doma vien, kad ar pirkstiem Tevi zīmēju –

Uz vaigiem, uz auss, uz kakla, uz krūtīm, uz gurniem sev.

 –  Un tad sekos Pavasara plūdi, vēl iepriekš nepieredzēti spēcīgi.

 Es kusīšu Tevī.

Kopā iziesim no krastiem, ārpus taustāmām robežām, saplūstot kopā.

 Ziema aizplūst, neeksistē…

– Ķiršu koks uz vientuļas salas. Ziedi sniegā.

________________________________________________________

 *Un tas notika,

Vārdu pastaiga pār Tavām lūpām uz manām ausīm.

– Tu dari man to,ko pavasaris dara ar ķiršu kokiem.

  Es nezinu,nezinu,nezinu kā,kad un no kurienes,bet…

 

Es Tevi…Nu jā…Un varbūt pat ļoti.

Bērni ir tilts uz Paradīzi.

jūlijs 29, 2010

Johan Brisinger /Sweden,2006/

Kad tev ir gadi divdesmit viens, tad liekas, ka viss, kas no Tavas dzīves sanāk, tā ir laba instrukcija-„kā nevajadzētu” un vispār, nebūtu nekādu problēmu, ja tētis būtu lietojis prezervatīvu!Un tieši tāpēc, domājot par savu ģimeni, gribās, lai tā ļautu dāvāt tai, to pēc kā pats tik ļoti ilgojies esi bērns būdams un pretī to pašu saņemt.Un tieši tāpēc ir jānogalina. Kaut reizi mūžā ir jānogalina. Kaut reizi. Kaut vienu. SEVĪ! Lai netīkamās atmiņas vairs nesāp un netraucē ar savām ēnām pagātnē.Lai vari nedomāt par tiem daudzajiem narkotiku veidiem ,kuri pasaulē izdomāti, bet tā arī neviens no tiem nespēj noņemt to briesmīgo sāpi dvēselē, par tām atmiņām, kuras reiz atceroties varēja smieties. Pēc tam vēlreiz pasmieties.  Un vēlreiz, vārdu sakot, nosmieties tā, ka vēders sāp un pats esi saliecies trīspadsmit līkumos. Bet realitātē sper soļus vienā taktī ar skaudrumu tur aiz krūšu kurvja.

Gribās saviem bērniem varēt iemācīt pašu galveno – neesi skops; padalies ar konfektēm un citiem saldumiem, kas Tev dara prieku; paņemto noliec vietā; esi kārtīgs, sakārto jucekli pēc sevis; neņem svešas mantas; neaizmirsti atvainoties, ja kādam sanācis nodarīt pāri; dzīvo atrodot līdzsvaru –  mazliet zīmē, mazliet mācies, dziedi, dejo; strādā, tā lai esi pelnījis atpūtu; paņem draugu pie rokas, turieties kopā un ieraugiet brīnumus! Gribās, lai dzīve strīpaina, bet ne kā zebra, bet kā varavīksne laistās. Un būt.Un kopā.Un nosargāt. Jo bērni ir tilts uz Paradīzi.