Iekšā

augusts 11, 2010 by

Producer: Trevor Sands

Inside /2008/

Iekšpus mazās sirds ir viens mazs dzelzs vīrs, kurš nepārtraukti rāda ar pirkstu, kur iet un ko iebāzt mutē pirmdienas rītā, lai svētdienā sastrādātie grēki tiktu atlaisti.

Nebeidzot atbildēt uz jautājumu, kas tad ir gļēvs cilvēks, tas, kurš bēg vai paliek cīnīties, kādu dienu viena no atbildēm šķitīs pareiza un vienā situācijā varēs aiziet bojā un ģimene paliks viena bez tēva, bet otrajā ainā viņš aizbēgs no frontes un izaudzinās spēcīgus dēlus. Un tad vienmēr pazib jautājums vai saglabāt atmiņas un izcilu paraugu, kā nodzīvot dzīvi ir pareizāk vai dzīvot un izaudzināt nākošo paaudzi pavisam iespējams ar tām pašām kļūdām, kas turpināsies līdz viena paaudze nepateiks, pietiek ļaut gļēvuļiem vairoties. Iespējams tad visa pasaule sajuktu prātā, galvā džinkstošās balsis no bērnības gultas sakultu sviestā un mēs visi kā viens dotos uz tvaika ielu 14, bet tur nepietiktu vietas visai pasaulei un pavisam iespējams liktu doties mājās un pavisam iespējams pus pasaule saprastu, ka šis apjukums ir tikai laicīgs.

Tik daudzšķautnainā iekšējā balss pārstātu būt tik gļēva un zem laternas vēlā vakarā man un tev nerādītos ēnu aplis apkārt auguma stāvam, kā atgādinājums, ka iekšpusē sitas simtiem melu, kā tādi māli ar ko aizlipināt cauro, dūmojošo mūri, uz kura ziemā pasildīties.

P.S. Dzīvot pēc sirdsapziņas var izrādīties grūti un vieglāk ir aizbēgt. Arī tas ir cilvēciski un tu vienkārši tiksi ieskaitīts tajos 50% gļēvuļu, bet jautrāk būtu nošaut to duci velnēnu, kas liek sajukt prātā. Padomā par to!

Advertisements

Bērni ir tilts uz Paradīzi.

jūlijs 29, 2010 by

Johan Brisinger /Sweden,2006/

Kad tev ir gadi divdesmit viens, tad liekas, ka viss, kas no Tavas dzīves sanāk, tā ir laba instrukcija-„kā nevajadzētu” un vispār, nebūtu nekādu problēmu, ja tētis būtu lietojis prezervatīvu!Un tieši tāpēc, domājot par savu ģimeni, gribās, lai tā ļautu dāvāt tai, to pēc kā pats tik ļoti ilgojies esi bērns būdams un pretī to pašu saņemt.Un tieši tāpēc ir jānogalina. Kaut reizi mūžā ir jānogalina. Kaut reizi. Kaut vienu. SEVĪ! Lai netīkamās atmiņas vairs nesāp un netraucē ar savām ēnām pagātnē.Lai vari nedomāt par tiem daudzajiem narkotiku veidiem ,kuri pasaulē izdomāti, bet tā arī neviens no tiem nespēj noņemt to briesmīgo sāpi dvēselē, par tām atmiņām, kuras reiz atceroties varēja smieties. Pēc tam vēlreiz pasmieties.  Un vēlreiz, vārdu sakot, nosmieties tā, ka vēders sāp un pats esi saliecies trīspadsmit līkumos. Bet realitātē sper soļus vienā taktī ar skaudrumu tur aiz krūšu kurvja.

Gribās saviem bērniem varēt iemācīt pašu galveno – neesi skops; padalies ar konfektēm un citiem saldumiem, kas Tev dara prieku; paņemto noliec vietā; esi kārtīgs, sakārto jucekli pēc sevis; neņem svešas mantas; neaizmirsti atvainoties, ja kādam sanācis nodarīt pāri; dzīvo atrodot līdzsvaru –  mazliet zīmē, mazliet mācies, dziedi, dejo; strādā, tā lai esi pelnījis atpūtu; paņem draugu pie rokas, turieties kopā un ieraugiet brīnumus! Gribās, lai dzīve strīpaina, bet ne kā zebra, bet kā varavīksne laistās. Un būt.Un kopā.Un nosargāt. Jo bērni ir tilts uz Paradīzi.

Zīmes mums apkārt, zīmes tepat!

jūlijs 28, 2010 by

Producer: Patrick Hughes
Signes /2008/

Vienmēr blakus ir dzirdēta frāze ņem viegli viss ir kā līstošs ūdens no glāzēm un tā no rokas rokā, no mutes mutē šī frāze seko manai, tavai ikdienai. Vairumam, kuru šis teikums ir skāris. Un ja nu tā nav kā melns uz balta stāv rakstīts amerikāņu likumos, ja gribas paskatīties tālāk par melnbalto darba galdu, par pirmo kritienu pa logu ārā, jā es toreiz izdzīvoju, jo mazam kauli ļoti labi saaug.

Es teiktu kļūsti reiz skudra līstošajā ūdens glāzē, tad redzēsi zīmes.

Kad beidzot kļūsi liels un paspēsi sabremzēties pirms avārijas, tad atcerēsies, laiku, kad pats biji mazais zaporožecs hammeram pie kājām. Beidzot redzi, kā šoreiz augot, ķerot skatienus un jutekliskus mirkļus mēģinot noskūpstīt sievieti pie sarkanās gaismas luksofora, spraucoties starp lielajiem ziediem esi redzējis daudz vairāk krāsu, kļūstot liels šajos Elizejas laukos.

Lai mums katram pa vienam elektriskam šokam, kad piemirstam nieku, kurš glāzē būdams viens spēj katru dienu ienest tik daudz prieka!