Posts Tagged ‘Dadzis 1980’

Modernizējam pasauli!

maijs 14, 2010

Ar lielām acīm jānoraugās sabiedrībā, kā dažādi ierastie procesi apgriežas riņķī un kļūst neikdienišķi, tā patiesai būtībai. Bet ir lietas, kas paliek nemainīgas, jo dabā tā ir iekārtots, kā, piemēram, vīrietis apaugļo sievieti un citādi nevar būt, lai arī tagad sēklu var nodod bankā, pēc tam to atliek uzblenderēt, iejaukt kokteilī un mākslīgi apaugļot, tur tomēr paliek daļa vīrieša 23 hromosomu, lai spētu veiksmīgi nobeigt procesu. Vai vīrietis un sieviete kļūst par moderniem( atbilstošs sava laika prasībām un sasniegumiem) ? Sievietes uzsāka cīņu par savām tiesībām, lai uzvarētu. Un neapšaubāmi, pelnīti uzvarēja. Mēs taču visi vienlīdz vienādi nākam šajā pasaulē zem zilajām debesīm dzīvi sākot no viena punkta. Vienlīdz svarīgi attīstības labā nezaudēt kārtību kādā ir dzīvojuši mūsu priekšteči. Sieviete ģimenē ir sieviete un nevis otrādi. Nav jēgas mainīt normas, tās ir jāpilnveido. Varam pieļaut, ka vīrieši paši provocē sievietēm kļūt patstāvīgām ar savu attieksmi. Ja tā tiešām ir, tad agrāk vai vēlāk viens no mums sāks ilgoties pēc kārtības, tāpat kā nekārtīgā istabā ik pa laikam jāievieš kārtība!

Sievietei taču ir vajadzīga drošības sajūta, spēcīgas rokas un gudrs vīrietis. Es pieļauju ideālajā variantā, pienākumi modernajā pasaulē nevis paliek pa vecam vai sagriežas otrādi, bet izlīdzinās, abas puses iemācās viena no otras veikt abiem svarīgus pienākumus. Vīrietis, taču var apmainīt autiņus un sieviete ieskrūvēt skrūvi nepazaudējot savas dabā iekārtotās normas?

Lai cik banāli tas nebūtu, manuprāt, spēcīgais dzimums „Vīrietis” sāks ilgoties pirmais pēc sievišķīgām līnijām:

„Izglītota sieviete ir šausmīga! Mums ir dažādi likumi, bet nav tikai viena, kas spertu visas tās sievietes, kuras sāk politizēt vai rakstīt grāmatas. Pēc visām šīm estētiskajām bālumkaites piemeklētajām jumpravām atkal gribas satikt spirktas un ņipras, sirsnīgas un mīļas meitenes, kas prot skūpstīties un mīlēt, kā dabas māte to liek ”.

Var nepiekrist simtprocentīgi Ē.M.Remarkam, bet idejai, ka mums pietrūkst šo sieviešu, nevis solārij zaķu ar paduses sunīšiem, piekarinātiem matiem un uzpumpētām krūtīm gan un tā ir tiesa!

Un šajā sakarā gribētu piedāvāt kādu stāstu no 1980.gada grāmatiņas “Dadzis” ar nosaukumu “Modernizācija”, ko ir sarakstījis

Es vairs nespēju. Jāšķiras! Kas man cits vairs atliek?

Vai nu tiešām tā uzreiz? Kas tev īsti lēcies? Varbūt sieva drusciņ padzīvo? Nu, tas krupis mums jānorij. Modernu sievieti nevar piesiet kā Grietiņu tikai pie mājas un bērniem. Viņai vajadzīgi arī darba biedri, draugi, zināma brīvība.

Jā, jā, to es dzirdu vienmēr : viņai – draugi darbabiedri, man – brūtes! Mesties ar pilnu krūti daudzšķautnainajā dzīvē ir tikai brīvība, bet man – tīrā izlaidība. Viņai mājas darbi – smagas nevienlīdzības netaisnīga papildslodze, man – moderna vīrieša nerakstīts pienākums. Turklāt nezin kāpēc tieši man un tikai man vienmēr ir jābūt tam saprotošajam…

Aaa, tad par to tu gaudies?

Tad ne jau par to vien…

Par ko tad vēl? Viņa pamaz nopelna?

Nē, vairāk par mani.

Bet vairāk arī palaiž?

Nevarētu sacīt… Kad iet uz restorānu, mani aizvien paķer līdzi un es jau iemešanā pakaļ nepalieku…

Mjā… Varbūt tev par daudz jānoņemas ar bērnu audzināšanu?

Bērni mums nav jāaudzina, viņus vedu uz bērnudārzu. Un pagaidām sūdzēties nav par ko.

Kāpēc tad jāšķiras? Viņa ir dumja?

Nav. Citi pat slavē: apdāvināta, spējīga, sabiedriska… Bet es saku: mājās galīgi nepilda savus ģimenes pienākumus!

Ak tad tur tā bēda! Bet varbūt viņai to pienākumu tā pavairāk. Varbūt vakarā tik vien to spēj, kā iekrist gultā?

Nē, nē! Drīzāk tas esmu es, kas vakarā kā akmens iekrīt porolonos un uzreiz krāc.

Ā re, te nu ir! Pašam vajag vairāk pacensties.. Zini, ka vīrs ģimenē ir kā karaspēks, ģenerālim jāprot to tikai virzīt. Bet varbūt viņa tev ir slikts ģenerālis? Tāpēc viss paliek pusratā…

Ko tu! Tā vēl trūktu, lai sieva mani vēl komandētu! Ģimenes galvu! Un vispār radio klausos, presi lasu. Pats zinu, kas man jādara. No rītiem tiklīdz izberzēju acis, tūlīt uzvāru kafiju, salieku ēdamo galdā, nomazgāju traukus, saģērbju bērnus, aizvedu uz bērnudārzu, pēc tam – uz darbu. Pa dienas vidu sapērkos produktus. Pēc darba sieva mani un pirkumus ar mašīnu pārved mājā. Pēc tam es uzreiz uzrauju uzsvārci, uzrotu piedurknes, noslauku putekļus, uztaisu vakariņas, paēdinu mazos, piekopju virtuvi, izmazgāju bērniem bikšeles, salāpu zeķītes, sagatavoju ziemai kompotus, samarinēju sēnītes, vārdu sakot, izdaru visu, kā pienākas.

Nu, vareni! Tad jau esi īsts paraugvīŗs!

Jā gan! Tikai neaizmirsti – man taču darbā arī vēl jāstrādā…

Kā? Vai tad viņa tev mājā nemaz nepalīdz?

Viņa? Ko viņa? Pati ar saviem pienākumiem netiek galā! Pat tik daudz nav izdarījusi, kā uztrinusi virtuves nažus, piesitusi skapim nolūzušo kāju un salabojusi sanitārajā mezglā pilošo ūdens rezervuāru. Nu, padomā tik, jau kuru vakaru viņa ņemas, remontēdama izjaukto televizoru…

Citi izmantotie resursi:

http://remarks.conceptio.lv/